TRANSMISIJAS DARBA ŠĶIDRUMS
Automātiskām transmisijām paredzētie darba šķidrumi (Automatic Transmission Fluid – ATF) tāpat kā bremžu šķidrumi un stūres hidropastiprinātāju šķidrumi, ir visspecifiskākie autoķīmijas produkti. Ja no dzinēja nolei eļļu, to tomēr var palaist, un pat kādu laiku darbināt, bet ja no automātiskās ātrumkārbas (AAK) nolei darba šķidrumu, tā momentāli paliek par nekam nederīgu sarežģītu mehānismu kopumu.
Prasības, kas tiek izvirzītas ATF tehniskām īpašībām, tādām ka viskozitāte, antifriktivitāte, kā arī pretoksidēšanās, pretnolietojuma, pretputu īpašībām, ir ievērojami augstākas, salīdzinot ar naftas produktiem, kas paredzēti citiem agregātiem. Jo automātiskās transmisijas ietver vairākus pavisam atšķirīgus mezglus – hidrotrasformators, zobratu pārvads, sarežģīta vadības sistēma – eļļas funkciju spektrs ir ļoti plašs: tā ieeļļo, atdzesē, aizsargā pret koroziju un nolietošanos, pārnes griezes momentu un nodrošina berzes sajūgu. Vidējā darba šķidruma temperatūra ātrumkārbas karterī ir 80-90ºС, bet karstā laikā, atrodoties pilsētas kustības ciklā var sasniegt 150ºС.
AAK konstrukcija ir tāda, ka, ja no dzinēja noņemtā jauda pārsniedz ceļa pretestības pārvarēšanai nepieciešamo, tad tās pārpalikums tiek izlietots šķīdruma iekšējai berzei, kādēļ šķidrums vēl vairāk uzsilst. Augsta temperatūra un ātrums, ar kuru šķīdrums pārvietojas hidrotransformatorā veicina intensīvu aerāciju, kas noved pie putošanās, kas, savukārt, veicina šķidruma oksedēšanos un metālu koroziju. Metālu dažādība (tērauds, bronza, metālakeramika, frikcijas blīves, elastomēri), ko satur frikcijas tvaiki, apgrūtina antifrikcijas piedevu izvēli, kā ari veido elektroķīmiskus tvaikus, kuros skābekļa un ūdens klātbūtnē aktivizējas korozijas nodilums. Šādos apstākļos škidrumam ir netikai jāsaglabā savas ekspluatācijas īpašības, bet arī jānodrošina augstu transmisijas lietderības koeficientu, kā videi, kas pārnes griezes momentau.
Tādēļ automātisko transmisiju šķidrumu dēvē tieši par ŠĶIDRUMU, nevis eļļu. Liekas, kāda starpība – šķidrums vai eļļa? Tomēr, varat būt droši, starpība ir visai ievērojama.
Par eļļu tehnikā ir pieņemts dēvēt vielu, ko pirmkārt izmanto detaļu un mehānismu berzes virsmu ieeļļošanai.
Turpretīm AAK pielietojamais darba šķidrums pilda daudz citu funkciju, kas nav raksturīgas eļļam. Un tas darbojas eļļām nesasniedzamos apstākļos.
Automātiskās transmisijas principiāli atšķiras no mehāniskām ar to, ka automobīļa kustības laikā starp dzinēja kloķvārpstu un AAK primāro vārpstu nav cietās saites. Sajūga lomu šeit pilda hidrotransformators. Tieši hidrotransformators veic griezes momenta pārnesumu no dzinēja pie transmisijas. ATF ir tā galvenais saistošais posms – darba ķermenis.
Beztam, ATF tiek izmantots, lai pārnestu vadošo spiedienu uz disku sajūga frikcijas diskiem, ieslēdzot to vai citu pārnesumu automātiskajā ātrumkārbā.
Tādēļ, jebkādu smērvielu izmantošana automātiskām transmisijām paredzēto šķidrumu vietā nav pieļaujama, jo tās neatbilst iepriekš minētām prasībām, un to izmantošana vairumā gadījumu ātri noved pie transmisijas atteikuma. Izmantojamā šķidruma tips, parasti, norādīts uz automātiskās transmisijas eļļas mērtausta, vai arī automobīļa pasē. Vairumam automobīļu ar automātisko transmisiju tiek izmantots DEXR0N – DEXR0N II, DEXR0N III tipa šķidrums.
DEXRON I, II, III – pašlaik spēkā esošās, kompānijas General Motors, automātisko transmisiju šķidrumu specifikācijas. Jo augstāka ir romiešu cīpara pērtība, kas norādīts aiz vārda DEXRON, jo mūsdieņīgāks prasību ziņā ir automātisko transmisiju šķidrums. Tas netikai ietver visas ipriekšējās specifikācijs, bet arī tās precizē. Beztam specifikācijas DEXRON, neraugoties uz to popularitāti, nav vienīgā izveles iespēja, pastāv liels daudzums transmisiju šķidrumu tipu, automātiskām ātrumkārbām, kas atšķiras pēc savām prasībām.
Piemēram, kompānija Ford (šķidrumu tips Mercon) dod priekšroku berzes koeficientam, kurš palielinās, pazeminoties slīdēšanas ātrumam, taipat laikā kompānija General Motors, šajā gadījumā pieprasa berzes koeficienta pazemināšanos.
AFT izvēle – nav vienkārša lieta. Jūs jautāsiet: kādēļ, ja vajadzīgā šķidruma nosaukums ir norādīts uz automātiskās transmisijas mērtausta? Atbilde ir – tādēļ, ka vienmēr pastāv izvēles tiesības.
EĻĻAS MAIŅA
Eļļas maiņa automātiskajās pārnesumkārbās (turpmāk tekstā – AT) ir tikpat nepieciešams regulārās apkopes veids kā piemēram, dzinēja eļļas maiņa vai gāzu sadales mehānisma dzensiksnas maiņa pie noteikta automašīnas nobraukuma. Un teorija, ka eļļa AT nav jāmaina, ir pilnīgi nepareiza.
Protams, gandrīz katras jaunas automašīnas ekspluatācijas instrukcijā ir rakstīts ka AT eļļa visā automašīnas ekspluatācijas laikā nav jāmaina, ko apliecina arī speciālas uzlīmes uz AT kartera vāka, taču tikai retais no mums sapratīs, ka šeit runa ir par nobraukumu 100 līdz 200 tūkst. km, jo ekspluatācija bez eļļas maiņas nevar būt bezgalīga, jo arī vismodernākās eļļas noveco.
Mūsu firma piedāvā divus eļļas maiņas veidus.
PILNĀ EĻĻAS MAIŅA
Pilno eļļas maiņu veic ar speciāla aparāta (pagaidām vienīgā Latvijā) palīdzību, kuru pievieno pie transmisijas dzesēšanas sistēmas un tā darbības princips balstās uz to, ka vecā eļļa tiek iesūknēta vienā rezervuārā, bet no otra rezervuāra jaunā eļļa tiek padota uz AT. Process norisinās pie ieslēgta automašīnas dzinēja un turpinās līdz eļļa ir pilnībā nomainīta, par ko informē vecās un jaunās eļļas krāsu sakritība uz aparāta mērpaneļa. Klients var pārliecināties par procesa efektivitāti, vērojot, kā mainās lietotās AT eļļas krāsa no melnas un duļķainas uz dzidru un sārtu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par AT ekspluatāciju vai apkopi, tad droši zvaniet mums un mēs Jums atbildēsim uz visiem Jūs interesējošiem jautājumiem.
NEPILNĀ EĻĻAS MAIŅA
Parastajā vai nepilnajā eļļas maiņā tradicionāli tiek noņemts AT kartera vāks, nomainīts filtrs un vāka blīve kā arī eļļa, kas iztek no kartera. Šādā vaidā eļļa tiek nomainīta tikai 30-40% apmērā no tās kopējā daudzuma, kas ir lielākais šī procesa mīnuss. Tas izskaidrojams ar to, ka lielākā eļļas daļa paliek hidrotransformatorā un AT mehāniskajā daļā. Rezultātā jaunā eļļa sajaucas ar veco un rada ko līdzīgu starp svaigu eļļu un lietotu. Šādā veidā eļļa tika mainīta visā pasaulē daudzus jo daudzus gadus, kamēr neizdomāja metodi kā nomainīt eļļu pilnībā.